Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izklaidēšanās
izklaidēšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
Process → izklaidēties1. Tas, kas izklaidē (1).
PiemēriMeklēt izklaidēšanos.
  • Meklēt izklaidēšanos.
  • Māte mani bija iemācījusi neko no dzīvās radības neaiztikt lēta, prieka vai izklaidēšanās dēļ.
  • Pēc tik ilga laika vientuļajos ūdeņos cilvēks, ir it kā izslāpis pēc sabiedrības, priecīgas izklaidēšanās, normāliem dzīves apstākļiem.
  • «Ejiet uz koncertu, Ārija!.. Jums, nepieciešama izklaidēšanās.»
Avoti: 3. sējums