izklaidēšanās
izklaidēšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
Process → izklaidēties1. Tas, kas izklaidē (1).
PiemēriMeklēt izklaidēšanos.
- Meklēt izklaidēšanos.
- Māte mani bija iemācījusi neko no dzīvās radības neaiztikt lēta, prieka vai izklaidēšanās dēļ.
- Pēc tik ilga laika vientuļajos ūdeņos cilvēks, ir it kā izslāpis pēc sabiedrības, priecīgas izklaidēšanās, normāliem dzīves apstākļiem.
- «Ejiet uz koncertu, Ārija!.. Jums, nepieciešama izklaidēšanās.»
Avoti: 3. sējums