ņurdēt
ņurdēt ņurdu, ņurdi, ņurd, pag. ņurdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
PiemēriKrančelis ņurd, papurina galvu, ņurd.
- Krančelis ņurd, papurina galvu, ņurd.
- Bodnieks apsauca suni, tas mazliet aprima, joprojām draudīgi ņurdēdams un nenolaizdams ļaunas acis no Piķiera kājām.
- No aizkrāsnes dažreiz izlīda arī mūsu pelēkais runcis, ņurdēdams un kupri celdams.
- pārn. ..Negaiss ņurdēdams aiz meža plok.
2.sar. Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
PiemēriLīzbete istabā, īgni ņurdēdama, apsēja saimniekam Lauras dzelteno zīda lakatu.
- Līzbete istabā, īgni ņurdēdama, apsēja saimniekam Lauras dzelteno zīda lakatu.
- ..tas [saimniekdēls] tikai kliedza: «Vēl vienu pudeli, vēl! Lai iet uz mana rēķina!» Nīgri ņurdēdams, saimnieks izpildīja Alberta prasību.
- ..vakaros, pirms vēl nebija satumsis, saimniece man vienmēr atrada ko paveicamu. Bet vēlāk pēc vakariņām ņurdēja, ja dedzināju lampu.
Stabili vārdu savienojumiZem deguna ņurdēt.
- Zem deguna ņurdēt idioma — Neskaidri runāt.
2.1.trans.
Piemēri«Tev, tevi sauc pie telefona...» - «Kas tad nu atkal,» Ansis Dziesma ņurd un rūpīgi ieliek.. grāmatzīmi tajā grāmatas vietā, kur viņš nupat pārtraukts.
- «Tev, tevi sauc pie telefona...» - «Kas tad nu atkal,» Ansis Dziesma ņurd un rūpīgi ieliek.. grāmatzīmi tajā grāmatas vietā, kur viņš nupat pārtraukts.
- «Nu jā - bet kā tad ar mums? Vai mēs paliksimies dzīvi?» kāds ņurdēja.
- Kad māte man uzstāja, lai.. izstāstu visu taisnību, es klusēju vai ņurdēju kaut ko nesaprotamu.
Avoti: 6-1. sējums