atbubināt
atbubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; intrans. Bubinot atsaukties (par zirgu).
PiemēriĶēve atbubina kumeļam.
2.trans. Neskaidri atbildēt.
Piemēri«Ar tevi, vīrs, ar vairs nav izturams,» sieva purpināja... «Viss piegāzts ar ūdeni...» - «Bez maizes cilvēks var dzīvot, bet bez ūdens ne,» Māls atbubināja.
Avoti: 1. sējums