izplaukt
izplaukt parasti 3. pers., -plaukst, pag. -plauka; intrans.
Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām). Salapot, uzziedēt (par augiem).
PiemēriTie ziedi neizplaukst, kam pumpurā Jau tārps ir iemeties un lēnām grauž.
- Tie ziedi neizplaukst, kam pumpurā Jau tārps ir iemeties un lēnām grauž.
- Un katrā ziņā ir arī Komjaunatnes iela, kuras malās pēc gadiem izplauks skaistās un svinīgās kastaņkoku sveces.
- Meitenei ar gaišo bizi, kura nāca gar šiem ceriņiem, gan likās, ka tie jau izplaukuši un smaržo.
- Koki jau izplaukuši.
- pārn. Caur sudrabainajām ledus puķēm, kas izplaukušas uz rūtīm, krēslainajā istabā ielaužas mirdzošs gaismas stars..
- pārn. Izrunājusies viešņa iegrima domās, viņas mazās, it kā izžuvušās rokas lēni grozīja apakštasīti, vaigu galos bija izplaucis sārtums.
- pārn. Tavs karogs ceļu rāda liesmodams, Kur cīņās izplauks visu ļaužu laime..
Avoti: 3. sējums