iebiedēt
iebiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Padarīt bailīgu. Panākt, ka baidās. Iedvest bailes. Iebaidīt.
PiemēriPar Klibo vilku klīda tik daudz baigu nostāstu.., ka ļaudis patiešām jutās iebiedēti, un nonāca tik tālu, ka pat dienas laikā cilvēki baidījās vienatnē iet pa ceļu..
- Par Klibo vilku klīda tik daudz baigu nostāstu.., ka ļaudis patiešām jutās iebiedēti, un nonāca tik tālu, ka pat dienas laikā cilvēki baidījās vienatnē iet pa ceļu..
- «Zenta!» tēvs pārmetoši iesaucās, bet, no meitas izturēšanās pārliecinājies, ka viņu nespēs iebiedēt, sāka gandrīz lūgties..
Avoti: 3. sējums