Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nobiedēt
nobiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izraisīt (kādam) bailes. Nobaidīt.
PiemēriStrautiņš, viņu iepriekš neredzējis, satrūkās. «Vai, kā nobiedēji!»
Avoti: 5. sējums