aizņaudēties
aizņaudēties parasti 3. pers., -as, pag. -ējās; refl.
Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust. biežāk Ieņaudēties.
PiemēriPagraba stūrī aizņaudējās kaķis.
- Pagraba stūrī aizņaudējās kaķis.
- Atsaukties [uz kliedzienu] neviens neatsaucās, bet aizņaudējās gan. Pār jumta šķori [kori] no viņas puses parādījās ūsaina galva ar lielām, zaļganām, izbaiļu pilnām acīm.
Avoti: 1. sējums