atvidžināt
atvidžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; intrans. Vidžinot atsaukties (par putniem).
PiemēriBezdelīga atvidžina.
2.trans. Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai — ātri, smalkā balsī.
Piemēri..vecis, sētsvidū [zirgu] pieturējis, kliedza: «Kur tad ir tas mans jaunzēns [jauneklis]?» - «Tūlīt, tēt, tūlīt,» mana māte, no istabas izskrējusi, atvidžināja.
Avoti: 1. sējums