nedzirdams
nedzirdams -ais; s. -a, -ā
nedzirdami apst.
1.Nol. divd. → dzirdēt.
2.Tāds, kas noris klusu, bez skaņas.
PiemēriŠķita, ka pa nepabeigto, drūmo māju nedzirdamiem soļiem staigā Oskars..
- Šķita, ka pa nepabeigto, drūmo māju nedzirdamiem soļiem staigā Oskars..
- Nedzirdami, bez skaņas pa tumši pelēko asfaltu garām aizslīdēja dzelteni sarkans trolejbuss.
- Viņš.. aizslēdza nedzirdami skapi un metās atkal pa logu laukā.
Avoti: 5. sējums