izspert
izspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
PiemēriIzspert kreiso kāju.
- Izspert kreiso kāju.
2.Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
PiemēriBiezputra piedeg,.. govis izsper pienu, siena vezums apgāžas.
- Biezputra piedeg,.. govis izsper pienu, siena vezums apgāžas.
- Pliekšāns bija labs saimnieks... Nesunīja meitu, ja govs izspēra piena spaini.
3.sar. Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
PiemēriTad gaisu satricināja.. sprādziens. Svarupītes virzienā pacēlās divi milzīgi dūmu un izspertas zemes stabi.
- Tad gaisu satricināja.. sprādziens. Svarupītes virzienā pacēlās divi milzīgi dūmu un izspertas zemes stabi.
- ..uz sādžu aizauļoja pa jātniekam pilnos lēkšos, izsperdami augstu gaisā tīruma irdenās zemes.
Avoti: 3. sējums