izsvaidīt
izsvaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sviežot izkliedēt. Nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi). Izmētāt.
PiemēriIzsvaidīt siena gubu.
- Izsvaidīt siena gubu.
- Izsvaidīt akmeņus.
- Viņš triec ķeblīti pret grīdu tā, ka tas galīgi izjūk. Tad, paķēris izjukušās daļas, izsvaida pa darbnīcu uz visām pusēm.
- Drudžainā steigā.. Rūdis uzrāva kājās zābakus. Atrāva skapi, izsvaidīja veļu un, vilnas džemperi atradis, uzvilka to mugurā.
- Neskaitāmus čiekurus viņš savā vāveres mūžā tā bija apgrauzis un zem eglēm izsvaidījis. Tādēļ arī viņu sauca par Ciekurgrauzi.
1.1.parasti divd. formā: izsvaidīts. Izvietot izklaidus. Izkliedēt (1).
PiemēriNomalēs.. desmitiem kilometru uz vienu un otru pusi izsvaidīti tūkstošiem vienstāva namiņu.
- Nomalēs.. desmitiem kilometru uz vienu un otru pusi izsvaidīti tūkstošiem vienstāva namiņu.
- 1918. gadā latviešu divīzijas pulki bija izsvaidīti pa dažādu operatīvu virzienu armijām, kā arī pa vairāku pilsētu garnizoniem.
- Bet ašās un mainīgās straumes bija laikam izsvaidījušas reņģes pa visu līci un neļāva tām pulcēties biezākos baros..
2.sar. Izšķērdēt.
Piemēri..viņiem nelikās savādi, ka Krišus savu peļņas tiesu izsvaidīja ar vieglu roku māsas bērniem un draugiem.
- ..viņiem nelikās savādi, ka Krišus savu peļņas tiesu izsvaidīja ar vieglu roku māsas bērniem un draugiem.
- Mans brālis izsvaida savu labumu.
Avoti: 3. sējums