patrakot
patrakot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties. Neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
PiemēriJa tagad viņš kādreiz ar citiem zēniem it kā aizmirstas un ar tiem patrako, tad tas notiek tikai uz mazu brīdi: piepeši uznāk kā kauns pašam par sevi, un citu klaigāšana un smiekli sāk riebties.
1.1.Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
Piemēri..visas lapiņas nokļuva pēc piederības, dažas viņš pat uzlīmēja uz policijas iecirkņa sienām, lai kangari patrako.
2.parasti 3. pers. Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
Piemēri«Bet okeāns tik briesmīgs nemaz nav.. Bija laipns, tad.. patrakoja - un tagad atkal gluži mierīgs.»
Avoti: 6-1. sējums