smādēt
smādēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Pelt, niecināt.
PiemēriKaut tā [zupa] jau pavisam atdzisusi un negaršīga, Soņa un Laima izbadējušās to nesmādē.
- Kaut tā [zupa] jau pavisam atdzisusi un negaršīga, Soņa un Laima izbadējušās to nesmādē.
- «Ēdiens nav smādējams,» Andrieviņš saka, slaucīdams ūsas..
- Ja pirmais lielais sarīkojums izgāžas, tad [kultūras darbiniecei].. jālaižas atpakaļ, no kurienes nākusi. Bet, ja izdodas... Lai izdodas, Aigars novēl, lai paliek te, skuķis nav smādējams..
1.1.intrans.
Piemēri«Tā Karlīne kā mēms cilvēks,» meitas smādēja, «ne ar cirvi vārda neizcirtīsi.»
- «Tā Karlīne kā mēms cilvēks,» meitas smādēja, «ne ar cirvi vārda neizcirtīsi.»
Avoti: 7-2. sējums