aizklakstēt
aizklakstēt parasti 3. pers., -klakst, pag. -klakstēja; intrans.; reti
1.Klakstot aizvērties, aizsisties ciet.
PiemēriKāds nāca atpakaļ, kamerās ielūkodamies. Buksēdamas atkrita lūciņas un atkal aizklakstēja ciet.
2.Klakstot attālināties.
PiemēriViss [ugunsdzēsēju] bars aizklakstēja tumsā, iztālēm likās, ka kāds neveikls, smags kustonis četrām apkaltām kājām dauza ielas bruģi.
Avoti: 1. sējums