orķestrācija
orķestrācija -as, s.; mūz.
1.Skaņdarba iekārtojums orķestrim. Instrumentācija (1).
PiemēriIr zināms, ka mūzikas izteiksmes līdzekļi - melodikas tipi, harmonija, orķestrācija un citi - nepārtraukti evolucionē..
- Ir zināms, ka mūzikas izteiksmes līdzekļi - melodikas tipi, harmonija, orķestrācija un citi - nepārtraukti evolucionē..
- Lielo, patstāvīgo daiļrades ceļu Stravinska radošajā biogrāfijā iezīmē balets «Ugunsputns» (1910). Jaunās, izsmalcinātās harmoniskās krāsas, neparastie koloristiskie orķestrācijas efekti atklāj autora daiļrades individuālās īpatnības.
2.Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim. Instrumentācija (2).
Avoti: 6-1. sējums