Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atvietotājs
atvietotājs -a, v.
atvietotaja -as, s.; sar.
Aizstājējs.
PiemēriVecākais traktorists.. gaidīja ceļojošo mehānisko darbnīcu, ar kuru vajadzēja atbraukt atvietotājam.
Avoti: 1. sējums