Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
patversme
patversme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.neakt. Labdarības iestāde – mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
PiemēriInvalīdu patversme.
  • Invalīdu patversme.
  • Savu mazo dēlu, kas nekad nebija gulējis pie mātes krūts, Jēkabs atrada patversmē.
  • Pie pirmajiem klosteriem [Krievijā] tika nodibinātas svētceļnieku un nabagu patversmes, kurās arī ārstēja slimniekus.
  • Pagasta nespējnieku patversme bija šausmīgs rēgs. No tās bēga kā no katorgas, bet reti kādam strādniekam izdevās tai paiet garām.
  • Pie nakts patversmēm bezpajumtnieki, bezdarbnieki gaida garās rindās, kad atvērsies vārti.
Stabili vārdu savienojumiBērnu patversme. Nakts patversme.
2.reti Patvērums.
Piemēri..stiprs lietus mani pārsteidza, tā ka gribot negribot bija patversme jāmeklē kādā krogu.
  • ..stiprs lietus mani pārsteidza, tā ka gribot negribot bija patversme jāmeklē kādā krogu.
Avoti: 6-1. sējums