rāvējs
rāvējs -a, v.
rāvēja -as, s.
1.Darītājs → raut.
2.sar. Mantrausis.
Piemēri«Maniem strādniekiem jādzīvo sausos un ērtos dzīvokļos. No pirmiem ķieģeļiem es viņiem uzcelšu ērtas un gaišas mājas. Es negribu būt rāvējs, bet ļaut arī cilvēkiem dzīvot.»
Stabili vārdu savienojumiRīkļu rāvējs.
3.v.; tehn. Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
PiemēriCelmu rāvējs.
Avoti: 6-2. sējums