nemūžam
nemūžam [neˈmūžam] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
It nekad, it nekādos apstākļos.
PiemēriJa Agnese būtu agrāk zinājusi lugas saturu, viņa nemūžam nebūtu nākusi to skatīties šādā sabiedrībā.
- Ja Agnese būtu agrāk zinājusi lugas saturu, viņa nemūžam nebūtu nākusi to skatīties šādā sabiedrībā.
- «Nu nē, nē taču! Es nekad neesmu dzejojusi, nemūžam!» taisnojas Inese.
- Ja viņš tagad kaut ko teiks, ja kaut ar vienu vārdu tēvs nodarīs pāri meitenei, Māris nemūžam, nekad neatgriezīsies mājās.
Avoti: 5. sējums