spiedze
spiedze -es, dsk. ģen. -džu, s.; mūz.
Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
PiemēriStabules taisīja no dažāda koka - priedes, apses, alkšņa, vītola u. c., izgriežot serdi, kā radās tukšs stobrs jeb stabules rumpis, kurā iegrieza 4-6 caurumiņus un tievajā galā ietaisīja spiedzi, atgriežot mēlīti, vai arī ieliekot no niedras darinātu spiedzi.
Avoti: 7-2. sējums