pīķis
pīķis -ķa, v.
1.Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
PiemēriUz kreisās rokas pīķu nesēji uzlika biezu vilnas polsteri, pret ko balstīja pīķa galu. Šķēpu, pīķu un bultu smailes peruāņi izgatavoja no vara.
- Uz kreisās rokas pīķu nesēji uzlika biezu vilnas polsteri, pret ko balstīja pīķa galu. Šķēpu, pīķu un bultu smailes peruāņi izgatavoja no vara.
- Jātnieki ar gariem pīķiem, kumeļos auļodami, centās uzdurt gaisā pakārtos vainagus.
- «Tad šeit pār Vidzemi nāca gadi, kad vienu dienu par [pa] mūsu laukiem staigāja ar pīķiem roka poļi, bet citu dienu krievi vai zviedri.»
- sal. Esam kalnu valstībā. No visām pusēm mūs apņem smailas kalnu virsotnes, kas kā pīķi duras spilgti zilajās bezmākoņu debesīs.
- pārn. Nākamajā acumirklī kļuva redzami abi asie pīķi pie vēža acīm..
- pārn. Ja vējš saviļņoja ezeru, meldri čukstēja skaļāk. Lapu tiem nebija. Ass pīķis un vairāk nekas.
2.Garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.).
3.jum. Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
PiemēriUz kuģa sākās klusa trauksme, ko pīķī kurinātāju un matrožu kajītēs vēl nezināja.
- Uz kuģa sākās klusa trauksme, ko pīķī kurinātāju un matrožu kajītēs vēl nezināja.
4.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
PiemēriNīkurs.. paņēma savu kārti. Tas bija pīķa kalps.
- Nīkurs.. paņēma savu kārti. Tas bija pīķa kalps.
- ..trīs cilvēki.. spēlēja kārtis. «Nolādēts!» teica viens no spēlētājiem un izspēlēja pīķa dāmu.
- Pīķus sarindosim uz galda pēc «vērtības»: divnieks, trijnieks, četrinieks,... kungs, dūzis..
Avoti: 6-2. sējums