Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apliecinātājs
apliecinātājs -a, v.
apliecinātāja -as, s.
1.Tas (tāds), kas apliecina (1).
PiemēriFakta apliecinātājs.
  • Fakta apliecinātājs.
  • Patiesības apliecinātājs.
2.Tas (tāds), kas apliecina (2).
PiemēriDzīves apliecinātājs.
  • Dzīves apliecinātājs.
2.1.Tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam.
PiemēriTēlnieka Vučetiča radītais šķēpu pārkalējs arklos, kura attēls kļuva plaši pazīstams, ir visas jaunas dzīves izteicējs un apliecinātājs.
  • Tēlnieka Vučetiča radītais šķēpu pārkalējs arklos, kura attēls kļuva plaši pazīstams, ir visas jaunas dzīves izteicējs un apliecinātājs.
Avoti: 1. sējums