spriegs
spriegs -ais; s. -a, -ā
spriegi apst.
1.tehn. Tāds, kurā ir samērā liels mehāniskais spriegums.
PiemēriSpriegs betons.
- Spriegs betons.
- Spriega atspere.
- pārn. Sāks Lielupe skanēt smalki un tīri - Spriega stīga uz vijoles zaļas.
- pārn. Bet tad viņš atmostas. Dīvainais nekustīgums un spriegais, it kā ar elektrību pielādētais klusums, kas iestājies visapkārt, liek viņam pacelt galvu.
1.1.Tāds, kurā kam rodas samērā liels mehāniskais spriegums (par procesu, darbību).
PiemēriSpriegi savilkta stieple.
- Spriegi savilkta stieple.
- Spriegi stiegrots dzelzsbetons.
- pārn. ..izrādes otrā daļa pēc pirmajā pusē spriegi savērptās darbības, žanriskās vienotības un izturētības vērpjas gausāk..
2.Spēcīgs, arī enerģisks (parasti par kustību).
PiemēriSpriegs rokas tvēriens.
- Spriegs rokas tvēriens.
- Nekur viņai nav jāsteidzas, neviens viņu šovakar negaida, bet solis ir spriegs, kustības vingras un straujas.
3.Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.). Arī spraigs1.
PiemēriViņš meklēja aizmiršanos.. spriegā, nerimstošā darbā.
- Viņš meklēja aizmiršanos.. spriegā, nerimstošā darbā.
- Ārēji izrāde ritēja lēnā tempā, toties spriega bija tēlu iekšējā dzīve, viņu pārdzīvojumu intensitāte.
3.1.Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
PiemēriZēna seja bija spriegas vērības pilna..
- Zēna seja bija spriegas vērības pilna..
- Pilnās skatītāju zāles un spriegā uzmanība, ar kādu ļaudis seko četras stundas garajai izrādei, ir labākā liecība tam, cik gaidīta bijusi jaunā tikšanās ar Raiņa dramaturģiju.
Avoti: 7-2. sējums