apspurt
apspurt parasti 3. pers., -spurst, pag. -spura, arī -spūra; intrans.; parasti divd. formā: apspuris, apspūris
1.Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
PiemēriSvētdienās [Marts] gan apvilka citas drēbes, bet arī darbā nekad tam neredzēja apspūrušas piedurknes vai māliem apkaltušus bikšu galus.
1.1.Tikt apbružātam.
PiemēriSkolēnu sekmju žurnālam jau krietni vien apspūruši stūri: cik reižu lapas šķirstītas uz priekšu un atpakaļ.
1.2.Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
PiemēriMazs, apspuris stūmējs.. visu novakari velti nokvernējis starp sava divriča ilksīm..
Avoti: 1. sējums