Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vālotājs
vālotājs -a, v.
vālotāja -as, s.
1.Darītājs → vālot.
2.v. Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
Piemēri..ir vasara, pats siena laiks; pļava nopļauta, zāle izžuvusi. Vālotājs strādā ar pilnu jaudu..
Avoti: 8. sējums