uzdīgt
uzdīgt parasti 3. pers., -dīgst, pag. -dīga; intrans.
1.Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
PiemēriGurķu asni uzdīguši.
- Gurķu asni uzdīguši.
- ..ne katra sēkliņa uzdīgs pavasarī, daudzas uzknābās putniņi, daudzas nokritīs tādās vietās, kur nav iespējams uzdīgt..
- Cukurzirņi bija tikko iesēti. ..Marija dobi sargāja, kamēr zirņi uzdīga.
- Tikko uzdīgusi ābelīte cer uzaugt par lielu, kuplu koku.
- pārn. ..vajadzēja atrast tādu biedru kā šī sieviete, un viņš kļuva padevīgs un vienaldzīgs, ļaudams uzdīgt ļaunai sēklai un to pats sevī audzēdams.
- pārn. ..katram cilvēkam ir dabiska vēlēšanās, lai viņa sacīto vārdu uzklausa jaunatne, lai tajā šis vārds uzdīgst.
1.1.pārn. Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.
Piemēri«Tā izplēn draudzība un tās vietā iesējas un uzdīgst vienaldzība vai pat naids,» nodomāja Federiko..
- «Tā izplēn draudzība un tās vietā iesējas un uzdīgst vienaldzība vai pat naids,» nodomāja Federiko..
- Varbūt ienaidnieku sakaus un dēls atgriezīsies savā mierīgajā dzīvē. Šī cerība uzdīga viņas prātā, un viņa to labi paglabāja.
Avoti: 8. sējums