uzdot
uzdot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu.
1.trans. Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
PiemēriUzdot izstrādāt projektu.
- Uzdot izstrādāt projektu.
- Uzdot paziņot par sanāksmi.
- Viņš bija jautrs, uzdeva mums vieniem pa pusdienas laiku zāģēt un skaldīt malku..
- ..11. klasē uzdeva uzrakstīt domrakstu «Cilvēks sapņo par nākotni».
- Kasparam bija uzdots atrasties sasaucamā attālumā no Oldzītes, un bieži viņam vajadzēja atnest to un padot šito..
- Viņš nekad nezināja uzdoto stundu, solā sēdēja nemierīgs un skaļš, un ar viņu vienmēr notika šis un tas.
Stabili vārdu savienojumiUzdot stundu.
- Uzdot stundu — Uzdot (skolēnam) sagatavot stundu.
1.1.Likt atbildēt (uz jautājumu). Izvirzīt (jautājumu). Likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
PiemēriUzdot jautājumus lieciniekiem.
- Uzdot jautājumus lieciniekiem.
- Uzdot jautājumus eksāmenā studentiem.
- Uzdot skolēniem grūtu aritmētikas uzdevumu.
- Einšteina zinātniskais lielums, mūsuprāt, visspilgtāk izpaudās spējā uzdot jautājumus, no kuriem kļūst neomulīgi - tiktāl tie nesaietas ar ierasto un vispārpieņemto.
- ..visbiežāk uzdodam viens otram mīklas: «Maza maza sieviņa - simts miču galvā. Kas tas ir?» Baumanis uzdod. - «Kāpostu galviņa,» uz reizi atsaku..
2.trans. Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
PiemēriViņš vairs neatcerējās, ka reiz Inai uzdevis savas darbavietas tālruni.
- Viņš vairs neatcerējās, ka reiz Inai uzdevis savas darbavietas tālruni.
- «Bet es viņai uzdevu tavu adresi, gadījumā ja grib atrakstīt.» - «Manu! Kāpēc tad ne pats savu?» - «Tu jau nesapratīsi. Tur, kur es dzīvoju, nemīl, ka vēstules pienāk.»
2.1.Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
PiemēriUzdot kaimiņu par liecinieku tiesā.
- Uzdot kaimiņu par liecinieku tiesā.
- Tomēr zvejnieki nebija brīvi pilsoņi, kaut arī kroņa kancelejā par tādiem tika uzdoti. Viņiem nemitīgi sekoja Prūsijas valsts modrās acis..
- Līze: Un ko tēvs tiesas mājā? Uzdevis Edvartu pie tiesas?
Stabili vārdu savienojumiUzdot kādu pie tiesas.
- Uzdot kādu pie tiesas — novec. Iesūdzēt kādu tiesā.
2.2.Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
PiemēriVārpstas [glābšanas laivā] attīstītā jauda ir pietiekama, lai ātri atietu no grimstošā kuģa borta un pat sliktos laika apstākļos noturētu uzdoto kursu.
- Vārpstas [glābšanas laivā] attīstītā jauda ir pietiekama, lai ātri atietu no grimstošā kuģa borta un pat sliktos laika apstākļos noturētu uzdoto kursu.
- Mašīna pēc uzdotās programmas vada eksperimentu, skaitļo un koriģē.
- Kopas var uzdot divos veidos. Stāvokļa [ķermeņa stāvokļa] raksturošanai uzdod trīs telpas koordinātas.
3.trans. Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
Piemēri..Ārgals aizsteidzās sakārtot un jau iepriekš uzdot balsis, lai kamertonis nav jātinkšina vēlāk, publikas priekšā.
- ..Ārgals aizsteidzās sakārtot un jau iepriekš uzdot balsis, lai kamertonis nav jātinkšina vēlāk, publikas priekšā.
- pārn. Sarunai toni, kā zināms, uzdod pārskata ziņojums.
4.trans. Uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur).
PiemēriMēs ar kaimiņu Valiju no šī strēķa gāzām lejā rudzu kūlīšus,.. vīrieši.. pienesa pie kuļmašīnas un uzdeva augšā tā sauktajiem iekšālaidējiem.
- Mēs ar kaimiņu Valiju no šī strēķa gāzām lejā rudzu kūlīšus,.. vīrieši.. pienesa pie kuļmašīnas un uzdeva augšā tā sauktajiem iekšālaidējiem.
5.intrans.; sar. Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
PiemēriBet viens uzdevis šai ar pātagu, lai lasoties projām..
- Bet viens uzdevis šai ar pātagu, lai lasoties projām..
- Ūsainis [pirtī] atlaidies uz muguras un skatās griestos. «Varbūt tev arī uzdot ar slotu?» Vilis prasa viņam. - «Var mazliet,» kaimiņš piekrīt.
- Uzdevām palaidņiem pa dibenu..
5.1.trans. Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
PiemēriTā [saule] mostas lēnām, kā jau rudenī ieiedama, bet, kad iesilst, kad aizraujas, tad pa pusdienlaiku uzdod tādu izmisīgu karstumu, no kura pat vakaram pietiek siltuma.
- Tā [saule] mostas lēnām, kā jau rudenī ieiedama, bet, kad iesilst, kad aizraujas, tad pa pusdienlaiku uzdod tādu izmisīgu karstumu, no kura pat vakaram pietiek siltuma.
6.trans.; novec. Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
PiemēriKad viņš [dēls] beidzot pārradās mājās, Līzbete tās piesmirdušās skrandas iesvieda krāsnī, uzdeva mugurā jauno kārtu..
- Kad viņš [dēls] beidzot pārradās mājās, Līzbete tās piesmirdušās skrandas iesvieda krāsnī, uzdeva mugurā jauno kārtu..
7.intrans.; sar. Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
PiemēriPagalma vidū Pičs [nesot zēnu] gandrīz jau uzdeva, kāja aizmetās aiz akmens, un viņš tik tikko noturējās, neizstiepies visā garumā.
- Pagalma vidū Pičs [nesot zēnu] gandrīz jau uzdeva, kāja aizmetās aiz akmens, un viņš tik tikko noturējās, neizstiepies visā garumā.
7.1.Nespēt normāli funkcionēt, parasti pārpūles, sasprindzinājuma dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
Piemēri«Es, piemēram, nekad nebūtu aizgājusi no kontrolieres metroloģes darba, ja nepasliktinātos redze. Acis sāka uzdot.»
- «Es, piemēram, nekad nebūtu aizgājusi no kontrolieres metroloģes darba, ja nepasliktinātos redze. Acis sāka uzdot.»
- Karsts tomēr drausmīgi, viņai jau pamazām uzdeva sirds,.. katra mazākā kustība prasīja piepūli..
- ..šoreiz straumes rāviens šķita spēcīgāks, un airētājs saprata, ka uzdevuši muskuļi..
Stabili vārdu savienojumiNervi uzdod (arī netur).
- Nervi uzdod (arī netur) idioma — Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Avoti: 8. sējums