uzdot
uzdot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu.
1.trans. Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
PiemēriUzdot izstrādāt projektu.
Stabili vārdu savienojumiUzdot stundu.
1.1.Likt atbildēt (uz jautājumu). Izvirzīt (jautājumu). Likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
PiemēriUzdot jautājumus lieciniekiem.
2.trans. Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
PiemēriViņš vairs neatcerējās, ka reiz Inai uzdevis savas darbavietas tālruni.
2.1.Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
PiemēriUzdot kaimiņu par liecinieku tiesā.
Stabili vārdu savienojumiUzdot kādu pie tiesas.
2.2.Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
PiemēriVārpstas [glābšanas laivā] attīstītā jauda ir pietiekama, lai ātri atietu no grimstošā kuģa borta un pat sliktos laika apstākļos noturētu uzdoto kursu.
3.trans. Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
Piemēri..Ārgals aizsteidzās sakārtot un jau iepriekš uzdot balsis, lai kamertonis nav jātinkšina vēlāk, publikas priekšā.
4.trans. Uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur).
PiemēriMēs ar kaimiņu Valiju no šī strēķa gāzām lejā rudzu kūlīšus,.. vīrieši.. pienesa pie kuļmašīnas un uzdeva augšā tā sauktajiem iekšālaidējiem.
5.intrans.; sar. Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
PiemēriBet viens uzdevis šai ar pātagu, lai lasoties projām..
5.1.trans. Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
PiemēriTā [saule] mostas lēnām, kā jau rudenī ieiedama, bet, kad iesilst, kad aizraujas, tad pa pusdienlaiku uzdod tādu izmisīgu karstumu, no kura pat vakaram pietiek siltuma.
6.trans.; novec. Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
PiemēriKad viņš [dēls] beidzot pārradās mājās, Līzbete tās piesmirdušās skrandas iesvieda krāsnī, uzdeva mugurā jauno kārtu..
7.intrans.; sar. Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
PiemēriPagalma vidū Pičs [nesot zēnu] gandrīz jau uzdeva, kāja aizmetās aiz akmens, un viņš tik tikko noturējās, neizstiepies visā garumā.
7.1.Nespēt normāli funkcionēt, parasti pārpūles, sasprindzinājuma dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
Piemēri«Es, piemēram, nekad nebūtu aizgājusi no kontrolieres metroloģes darba, ja nepasliktinātos redze. Acis sāka uzdot.»
Stabili vārdu savienojumiNervi uzdod (arī netur).
Avoti: 8. sējums