uzdīgt
uzdīgt parasti 3. pers., -dīgst, pag. -dīga; intrans.
1.Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
PiemēriGurķu asni uzdīguši.
1.1.pārn. Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Piemēri«Tā izplēn draudzība un tās vietā iesējas un uzdīgst vienaldzība vai pat naids,» nodomāja Federiko..
Avoti: 8. sējums