uzdoties
uzdoties -dodos, -dodies, -dodas, pag. -devos; refl.
Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu.
PiemēriSvešais šodien atnāca, uzdevās par vīra darbabiedru. Stāstīja, ka pārdevis lielu īpašumu..
- Svešais šodien atnāca, uzdevās par vīra darbabiedru. Stāstīja, ka pārdevis lielu īpašumu..
- Un tur notika kas gluži dīvains - nāca tāds brīdis, kas mani piespieda uzdoties par mežu tirgotāju.
- ..pilī mituši tikai brāļi, sulainis un vēl kāds klaidonis, kas uzdevies par ārstu.
- pārn. Ir tikai sveša apmātība Un sveša godkārība, Kurai par dzeju Uzdoties gribas...
Avoti: 8. sējums