vijolīte
vijolīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
PiemēriSmaržīgā vijolīte.
- Smaržīgā vijolīte.
- Meža vijolīte.
- Purva vijolīte.
- Lauku vijolīte.
- Kalnu vijolīte.
- ..zālē slēpās un smaržoja vijolītes, vāras un spirgtas, pavasara brīnums, Dieva acu prieks.
- Kristofers: Tepat uz stūra stāv meitene ar vijolītēm. Paņem vienu pušķīti..!
- sal. Pārsteigta ieraudzīju, ka varavīksnenes viņam nebija nedz tēraudpelēkas, nedz ultramarīna tonī, bet mēļas kā vijolītes.
- Ziemas mēnešos ir vērts laiku pa laikam iegādāties kādu ziedošu poda puķi. Šajā ziņā neaizstājamas ir ciklamenas, ko tautā dēvē par Alpu vijolītēm.
- Tautas medicīnā trejkrāsu vijolītes drogu lieto kā vielmaiņas regulētāju pret skrofulozi, reimatismu, podagru, artrītiem..
Stabili vārdu savienojumiAlpu vijolīte. Trejkrāsu vijolīte.
- Alpu vijolīte — Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Ciklamena.
- Trejkrāsu vijolīte — Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
Avoti: 8. sējums