Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vijolīte
vijolīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Vijolīšu dzimtas lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
PiemēriSmaržīgā vijolīte.
Stabili vārdu savienojumiAlpu vijolīte. Trejkrāsu vijolīte.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
Avoti: 8. sējums