sagrāve
sagrāve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Darbība, process, arī rezultāts → sagraut2. Arī pilnīga sakāve.
Piemēri..pēc sagrāves pie Maskavas fašisti koncentrēja spēkus jaunām kaujām..
2.Darbība, process, arī rezultāts → sagraut3.
Piemēri..sociālisma ideju izplatīšanās masās nemitīgi turpinājās arī pēc Jaunās strāvas sagrāves (1897).
3.pareti Darbība, process, arī rezultāts → sagraut1.
PiemēriPēckara gados gandrīz pilnīgi novērstas Vecrīgas smagās sagrāves pēdas.
Avoti: 7-1. sējums