klintaine
klintaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Klintājs1.
PiemēriŠur tur bērzu stāvi - pelēko klintaiņu baltais prieks un Karēlijas lepnums!
- Šur tur bērzu stāvi - pelēko klintaiņu baltais prieks un Karēlijas lepnums!
- pārn. Bet, ja tu savā klintainē reiz Kādu ceļu pret saullēktu uzsāc Un ja straume tev mutuļot beidz,.. Zini tad, ka nav pareizi nākts..
Avoti: 4. sējums