Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klinkers
klinkers -a, v.
1.Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
PiemēriKlinkeru plāksnes izlieto grīdām.., dekoratīvai apdarei un citur.
2.Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
Avoti: 4. sējums