Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klinkāt
klinkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet.
Piemēri..pievakarēs gāja makšķerēt. Viņš pa priekšu, bet vectētiņš klinkāja nopakaļ.
1.1.Lēkāt.
Piemēri..spēlē tam jāklinkā, kas paspēlējis, t.i., jālec uz vienas kājas..
Avoti: 4. sējums