lēkāt
lēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt lēkt1.
PiemēriMeitene lēkā pār auklu.
- Meitene lēkā pār auklu.
- Jēri lēkā.
- Bērnišķīgs prieks salija Līzes sirdī. Ja būtu viena, viņa lēkātu no prieka, smietos skaļi.
- Inga.., lēkādama uz vienas kājas, nomauca kurpi un izkratīja iebirušos grants graudiņus.
- No sabrukušā tērces tiltiņa apakšas izskrēja čakste, laukmalā nometusies, lēkādama un asti kūļādama, brēca izmisusi.
- pārn. Pusauga meitēns. Brūnajās acīs smieklu velniņš nemitīgi lēkāt lēkā.
- pārn. Naktī zvaigznes kāpa lejup no debesīm un lēkāja lazdu zaros.
Stabili vārdu savienojumi
- Lēkāt pa galvu, biežāk dancot pa galvu (retāk uz galvas) idioma — sar. Uzkundzēties kādam.
1.1.Skraidīt, arī pārvietoties, brīžiem palecoties.
PiemēriBērnus neviens nedzen gulēt, viņi lēkā starp pieaugušajiem, tvarsta cits citu, spiedz..
- Bērnus neviens nedzen gulēt, viņi lēkā starp pieaugušajiem, tvarsta cits citu, spiedz..
- Sapņi tevi šūpo lēni Savās dzidrās šūpolēs, Kamēr meitenes un zēni Jautri lēkā paslēpēs.
- Četras vārnas lēkāja pa arumiem un, galvas grozīdamas, lūkoja, vai nav kur vēl palicis kāds neaprušināts grauds.
1.2.Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
PiemēriUpē lēkā sīkās zivtiņas.
- Upē lēkā sīkās zivtiņas.
1.3.pārn. Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) – par straumi, viļņiem u. tml.
Piemēri..tāšu tūtē laistījās skaidrs strauta ūdens, kurš, lēkādams pa akmeņiem, neaizsala un neaizsniga pat tik bargā ziemā, kāda bija šogad.
- ..tāšu tūtē laistījās skaidrs strauta ūdens, kurš, lēkādams pa akmeņiem, neaizsala un neaizsniga pat tik bargā ziemā, kāda bija šogad.
- Beidzot viņa pārgāja straumi, kas bija piesviesta nokapātu zaru režģiem, pār kuriem lēkāja vēja sacelti viļņi..
- Pelēkā, ziemas pagaisina pelēkā es klausos, vai Tisa pār akmeņiem nelēkā.
2.parasti 3. pers. Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
PiemēriPa galdiem [uz kuģa] kā pasakā lēkā trauki un naži.
- Pa galdiem [uz kuģa] kā pasakā lēkā trauki un naži.
- Nelīdzenajā.. ceļā rati svaidījās un grabēja, vaļējie grīdas dēļi lēkāja.
- Likās, ka kaut kur tālumā kāds skrien, bet varbūt tā bija paša sirds, kas lēkāja no bailēm..
Stabili vārdu savienojumiSirds lēkā (arī lec).
- Sirds lēkā (arī lec) — Sirds strauji, spēcīgi pukst.
2.1.Par sīkām vielas daļiņām.
PiemēriKad vectēvs, diezgan urbis, izrāva svārpstu.., tad steidzīgās baltās pilītes [bērza sula] lēkāja pa kreveļaino mizu lejup.
- Kad vectēvs, diezgan urbis, izrāva svārpstu.., tad steidzīgās baltās pilītes [bērza sula] lēkāja pa kreveļaino mizu lejup.
2.2.pārn. Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
PiemēriLēkājošs rokraksts.
- Lēkājošs rokraksts.
- ..galva mazliet griezās un burti uz papīra [rakstot] lēkāja..
2.3.pārn. Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
Piemēri..viņai pēc [evakuācijas] ešelonā pārciestā plaušu karsoņa nerimstas klepus un lēkā temperatūra.
- ..viņai pēc [evakuācijas] ešelonā pārciestā plaušu karsoņa nerimstas klepus un lēkā temperatūra.
- Piena izslaukumi sāka lēkāt it kā ar drudzi slima cilvēka temperatūras līkne.
3.parasti 3. pers. Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) – piemēram, par transportlīdzekļiem.
Piemēri..«Pobeda», atsperīgi lēkādama pār lielceļa grambām, vērpdama aiz sevis biezu putekļu asti, nesās pretī vakara saulei.
- ..«Pobeda», atsperīgi lēkādama pār lielceļa grambām, vērpdama aiz sevis biezu putekļu asti, nesās pretī vakara saulei.
- Motocikls sāka lēkāt uz nelīdzenā zemes ceļa.
- ..varēja palaist zirgu rikšos.. un vajadzēja uzmanīties, ka neizlido no slidenajiem, lēkājošajiem ratiem.
3.1.Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) – par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
PiemēriKuģis viļņos lēkā kā sienāzis pļavā.
- Kuģis viļņos lēkā kā sienāzis pļavā.
- pārn. ..viņa [jaunekļa] seju piepeši savilka neaprakstāmi jautrs smaids. Vārdi kā skaidas lēkāja pa aizturētu smieklu viļņiem.
4.parasti 3. pers. Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
PiemēriEdvīns.. raugās tralera starmešu lēkājošajos gaismas kūļos..
- Edvīns.. raugās tralera starmešu lēkājošajos gaismas kūļos..
- Kur, cauri lapotnei izspraukušies, pa gludo līmeni lēkāja saules zaķīši, ūdens vizēja kā no šūnām izsviests zaļgandzeltens pieneņu medus.
- ..bieza un melna Annas ēna locījās un lēkāja gar sienu pāri apcirkņiem.
- pārn. Meitenes vai plīsa no smiekliem, un smiekli lēkāja no sola uz solu kā saules zaķēni.
4.1.Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
PiemēriSkaidri neapjēgdamas, acis bij jau pārskrējušas raksta saturu. Nu burti, kā svešādā dejā staipīdamies un gorīdamies, sāka lēkāt viņam priekšā.
- Skaidri neapjēgdamas, acis bij jau pārskrējušas raksta saturu. Nu burti, kā svešādā dejā staipīdamies un gorīdamies, sāka lēkāt viņam priekšā.
- ..viņai viss priekš acīm lēkāja, tā ka viņa neko nespēja salasīt.
- Ozolu Anna pamodās gaišā slimnīcas istabā. Galvā rūca, kājas grīļojās, un acīs lēkāja sīkas, violetas dzirkstis.
5.parasti 3. pers. Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
PiemēriLiesmas krāsas izmaiņas, nokvēpis katliņš, lēkājošas liesmu mēlītes norāda uz nepareizu gāzes vai gaisa pieplūdi.
- Liesmas krāsas izmaiņas, nokvēpis katliņš, lēkājošas liesmu mēlītes norāda uz nepareizu gāzes vai gaisa pieplūdi.
5.1.Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) – par uguni, liesmām.
PiemēriBet uguns trako. Tā, it kā dejodama gaisa strāvu virpulī, lēkā no viena nama uz otru.
- Bet uguns trako. Tā, it kā dejodama gaisa strāvu virpulī, lēkā no viena nama uz otru.
- Liesmas augsti gaisā lēkāja no galotnes uz galotni, zemē dega sūna un lauza.
5.2.Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par dzirkstelēm.
PiemēriRūcot liesmas ēzē māj, Rūtīs dzirkstis lēkā.
- Rūcot liesmas ēzē māj, Rūtīs dzirkstis lēkā.
- Vien sīkas dzirkstis [ugunskurā] turpināja lēkāt.
- pārn. Indras acīs lēkāja nemierīgas, zeltainas dzirkstis.
6.parasti 3. pers. Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
Piemēri..viņas domas joņoja, tāpat valoda sprēgādama lēkāja no viena gadījuma uz otru..
- ..viņas domas joņoja, tāpat valoda sprēgādama lēkāja no viena gadījuma uz otru..
Avoti: 4. sējums