klintājs
klintājs -a, v.
1.Vieta, kur ir daudz klinšu. Klinšaina augstiene.
Piemēri..Daugava šalkoja, lauzdamās cauri klintājam, kura kreisajā kraujā slējās varena priede..
2.Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
Piemēri..Padomju Latvijas savvaļas dekoratīvos augus kultūras apstādījumos var izmantot ļoti vispusīgi. Tie noderīgi.. visdažādāko klintāju un akmeņdārzu iekārtošanai..
Avoti: 4. sējums