Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
namsaimnieks
namsaimnieks -a, v.
namsaimniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; neakt.
Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
PiemēriTagad, kad dažu dienu laikā vislabākos rajonos atbrīvojās veseli nami, namsaimnieki un sētnieki paši uz ielām ķēra īrniekus.
  • Tagad, kad dažu dienu laikā vislabākos rajonos atbrīvojās veseli nami, namsaimnieki un sētnieki paši uz ielām ķēra īrniekus.
  • Pirms kara namsaimnieki šādus namus [bez ērtībām] cēla apkārtējo fabriku strādniekiem..
  • Te, šajā dzīvoklī, ko noīrējām no namsaimnieces Košiņas, sākas mūsu jaunā dzīve.
Avoti: 5. sējums