spirgt
spirgt spirgstu, spirgsti, spirgst, pag. spirgu; intrans.
1.Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
PiemēriSpirgt rīta vēsumā.
- Spirgt rīta vēsumā.
- Zāle spirgst lietū.
- ..ir taču liela bauda vienlaikus spirgt no kafijas un reibt no Vecrīgas skaistuma.
- pārn. Man gars no aizkusuma ceļas Un elpa spirgst, Un vaigi kaist..
- pārn. Bet, maija lietū atmodies un spirdzis, Es jauniem graudiem Esmu Zieds.
2.parasti 3. pers. Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
PiemēriVirtuvē tīkams svaigums. Vecāmamma tikko aizvērusi logu. Gaisā spirgst kumelīšu smarža. Pēc pirts Svārupi vienmēr dzer kumelīšu tēju.
- Virtuvē tīkams svaigums. Vecāmamma tikko aizvērusi logu. Gaisā spirgst kumelīšu smarža. Pēc pirts Svārupi vienmēr dzer kumelīšu tēju.
Avoti: 7-2. sējums