spirgt
spirgt spirgstu, spirgsti, spirgst, pag. spirgu; intrans.
1.Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
PiemēriSpirgt rīta vēsumā.
2.parasti 3. pers. Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
PiemēriVirtuvē tīkams svaigums. Vecāmamma tikko aizvērusi logu. Gaisā spirgst kumelīšu smarža. Pēc pirts Svārupi vienmēr dzer kumelīšu tēju.
Avoti: 7-2. sējums