spirgtums
spirgtums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → spirgts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..lauku mājās viņi bija cerējuši atgūt veselību. Bet vasara aizgāja - pelēka, lietaina, - veselību un spirgtumu neatnesusi.
2.Vispārināta īpašība → spirgts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAtveru logu. Spirgtums ieplūst ar šalti.
Avoti: 7-2. sējums