spirdzība
spirdzība -as, s.; parasti vsk.; reti
Vispārināta īpašība → spirdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŠis skalo ārā no kauliem visu spirdzību, vēlību, mieru.
- Šis skalo ārā no kauliem visu spirdzību, vēlību, mieru.
Avoti: 7-2. sējums