ielīt
ielīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Līstot ievirzīties (kur iekšā) – par šķidrumu.
PiemēriAtkal izkaltušajā rīklē ielīst asais šķidrums, bet reibuma nav.
- Atkal izkaltušajā rīklē ielīst asais šķidrums, bet reibuma nav.
- Likās, ka starp akmeņiem sakultie ūdens virpuļi ielītu kaut kur zemes dziļumos un, tumši guldzēdami, atkal ar spēku lauztos ārā.
- pārn. ..miegs ielija viņā kā silts piens slauktuvē..
- pārn. Vākā šūpojās zils ūdens un lielām lāsēm pilēja pāri [strūklakas] robotām malām. Andrim likās, ka šinī vākā ielijušas debesis..
1.1.pārn. Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
Piemēri..spilgts spožums ielija zālē..
- ..spilgts spožums ielija zālē..
- Viņa nosarka tik strauji, it kā pēkšņi viņas sejā būtu ielijuši tumšsarkana gaisma.
1.2.pārn. Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriGaišs prieks.. ielija krūtīs.
- Gaišs prieks.. ielija krūtīs.
- Liels maigums ielija Jāņa sirdī.
- Viņi padzēra tēju ar cepumiem, un ķermenī viegli ielija siltums.
2.Iesākt līt.
PiemēriLietus lija vēl joprojām. Ja ielīstot septiņos gulētājos, tad līstot septiņas nedēļas.
- Lietus lija vēl joprojām. Ja ielīstot septiņos gulētājos, tad līstot septiņas nedēļas.
Avoti: 3. sējums