pabērzs
pabērzs -a, v.
1.Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem – kauleņiem.
PiemēriParastais pabērzs.
- Parastais pabērzs.
- ..pabērzs.. ir upju ieleju un krūmāju augs ar ērkšķainiem zariem. No pabērza ogām iegūst dzeltenu un zaļu krāsu.
- Toreiz [ganos iedams] jau Mārtiņš bij izzināt alcis, Kādēļ uz ciņiem lien sildīties odzes, Kādēļ aiz kārklu un pabērzu smalces Blāzma pār purvu ik vakarus nodziest.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
Avoti: 6-1. sējums