mentors
mentors -a, v.
1.Audzinātājs, padomdevējs.
PiemēriIrlavas skolotāju seminārs, kura muzikālais mentors kopš [19. gadsimta] 60. gadiem kļuva Jānis Bētiņš, sevišķi izkopa vijoļu un orķestra spēli..
- Irlavas skolotāju seminārs, kura muzikālais mentors kopš [19. gadsimta] 60. gadiem kļuva Jānis Bētiņš, sevišķi izkopa vijoļu un orķestra spēli..
- Lielāka uzmanība literatūrā, filmās, audzināšanas darbā - pēc ārsta domām - jāveltī atbildības problēmai. Mūsu jaunatnei esot pārāk daudz mentoru, kuratoru un citu aizbildņu..
2.bot. Potcelms.
Stabili vārdu savienojumiMentora metode.
- Mentora metode — Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
Avoti: 5. sējums