slaucējs
slaucējs -a, v.
slaucēja -as, s.
1.Darītājs → slaukt.
2.Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
PiemēriStrādāt par slaucēju fermā.
Avoti: 7-1. sējums