rušinātājs
rušinātājs -a, v.
rušinātāja -as, s.
1.Darītājs → rušināt.
2.v. Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai.
PiemēriTraktorvilces rušinātājs.
- Traktorvilces rušinātājs.
- Zirgvilces rušinātājs.
- Rokas rušinātājs.
- Frēzkūdras rušinātājs.
- Būs jauna tipa kultivatori, rindstarpu rušinātāji..
Avoti: 6-2. sējums