smiltis
smiltis smilšu, vsk. smilts, smilts, s.
1.Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
PiemēriRupjas smiltis.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem.
1.1.ģen.: smilts, arī smilšu, adj. nozīmē Tāds, kas parasti aug smilšainas augsnēs (par augiem, to sugām).
PiemēriSmilts vīķis.
Stabili vārdu savienojumiSmilšu ērkšķis.
1.2.ģen.: smilšu, adj. nozīmē. Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
PiemēriZilganais smilšu smecernieks.
1.3.ģen.: smilšu, adj. nozīmē; pārn. Irdens, trausls (par cepumiem, kūkām, tortēm).
PiemēriSmilšu kūka.
Stabili vārdu savienojumiSmilšu (arī sviesta) mīkla.
Avoti: 7-2. sējums