smiltis
smiltis smilšu, vsk. smilts, smilts, s.
1.Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
PiemēriRupjas smiltis.
- Rupjas smiltis.
- Putekļu smiltis.
- Smalkas smiltis.
- Kāpu smiltis.
- Jūras smiltis.
- Upju smiltis.
- Deltu smiltis.
- Būvniecības smiltis.
- Stikla smiltis.
- Veidņu smiltis.
- Plūstošās smiltis.
- Ceļojošās smiltis.
- Smilšu grauds.
- Smilšu sēklis.
- Smilšu grēda.
- Smilšu vētra.
- Smilšu strūkla.
- Smilšu skalotājs.
- Lielāko Piejūras zemienes līdzeno daļu sedz bieza smilts kārta.
- ..krasta smiltīs izvilktas gulēja mazas zvejnieku laiviņas.
- Reti kur aug tādi kartupeļi kā Vīndedžu smiltī - lieli, miltaini un apbrīnojami tīri.
- Parastais logu stikls ir kvarca smilšu, kaļķakmens un sodas sakausējums.
- Mālsmilts un smilts augšņu dabiskā auglība nav tik laba kā māla augsnēm..
- ..viņa uz palodzes nolika smilšu pulksteni, kurā smiltis pārbira piecās minūtēs.
- Dārzā ir liela, balta smilšu kaste, kur dienā rotaļājas bērni.
- ..berete tamborēta no.. tumšas smilšu un gaišas smilšu krāsas dzijas.
- ..cikus viņš nebija redzējis.. aizvedam smilšu kalniņā.
- Tavs tēvs bija īsts godavīrs, lai viņam vieglas smiltis.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem.
- (Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem idioma — Saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
- (Lai viņam) vieglas — Saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
- Dibināt uz smiltīm idioma — Iecerēt bez reāla pamata.
- Kaisīt smiltis acīs idioma — Mānīt, maldināt.
- Kvarca smiltis — Smiltis, kas ir sevišķi bagātas ar kvarcu.
- Smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) poēt. — Kapsēta; arī kaps.
- Smilšu kaste — Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Smilšu kopiņa (retāk kopa) — Virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- Smilšu krāsa — Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi. Smilškrāsa.
- Smilšu pulkstenis — Pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
- Smiltis birst sar. — Saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
- Smilts (arī smilšu) augsne (arī zeme) — Smilšaina augsne.
- Zelta smiltis — Zelts sīku graudiņu veidā.
1.1.ģen.: smilts, arī smilšu, adj. nozīmē Tāds, kas parasti aug smilšainas augsnēs (par augiem, to sugām).
PiemēriSmilts vīķis.
- Smilts vīķis.
- Smilšu kārkls.
- Smilšainos priežu mežos sastop smilts neļķes.. ar baltiem, stipri smaržīgiem ziediem.
- Amerikas smilšu ķirsis.. ir l-2 m augsts krūms, izturīgs salā..
- Salas smailē sakuplojuši alkšņu, krūkļu un smilšu ērkšķu puduri..
Stabili vārdu savienojumiSmilšu ērkšķis.
- Smilšu ērkšķis — Smiltsērkšķis.
1.2.ģen.: smilšu, adj. nozīmē. Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
PiemēriZilganais smilšu smecernieks.
- Zilganais smilšu smecernieks.
- Jūrmalas kāpu rajonā.. pa retam var ieraudzīt smilšu krupi, kas garumā sasniedz 8 centimetrus.
- Smilšu tārtiņš ligzdu taisa upju un ezeru akmeņainos krastos un saliņās.
1.3.ģen.: smilšu, adj. nozīmē; pārn. Irdens, trausls (par cepumiem, kūkām, tortēm).
PiemēriSmilšu kūka.
- Smilšu kūka.
- Smilšu torte.
- Zāļos zirnīšus.. var pasniegt ieliktus groziņos, kas cepti no smilšu mīklas..
Stabili vārdu savienojumiSmilšu (arī sviesta) mīkla.
- Smilšu (arī sviesta) mīkla — No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
Avoti: 7-2. sējums