smiļģis
smiļģis -ģa, v.
Svilpis.
Piemēri..osī salaidušies tūļīgie smiļģi un mielojas ar tā sēklām.
- ..osī salaidušies tūļīgie smiļģi un mielojas ar tā sēklām.
- Vēl nebija novākti linsēklu zārdi no laukmalām, kad pie tiem parādījās rudens ziņneši - sarkanie smiļģi - un žēli svilpoja.
Avoti: 7-2. sējums