izprašņāt
izprašņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Izjautāt.
Piemēri..Elīna kopš pašiem kopdzīves sākumiem pieradinājās neizprašņāt un nepētīt to, par ko vīrs pats negribēja runāt.
1.1.intrans.
PiemēriTad sāka izprašņāt par viņa dzīvi, par tēvu..
Avoti: 3. sējums