izprasīties
izprasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Izjautāties.
PiemēriIzmeklējos, mīļā, izprasījos visiem, neviens nezina.
1.1.trans.
PiemēriIzprasīties ceļu.
2.sar. Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
PiemēriMan tovakar bija jāspēlē «Tanheizerā», bet es sagādāju vietnieku un izprasījos.
Avoti: 3. sējums