izlūgties
izlūgties -lūdzos, -lūdzies, -lūdzas, pag. -lūdzos; refl.
1.trans. Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
PiemēriIzlūgties atļauju pavadīt.
2.trans. Ļoti lūgties (ko).
PiemēriEs tevi sveicu, augstais valdiniek [valdniek], Un tavu žēlastību izlūdzos..
2.1.Ļoti lūgties (cilvēku).
Piemēri..tikai ļoti reti var izlūgties vecmāmiņu ļaut ieskatīties viņas albumā. Tur tad ir redzams tēvs, jauns, skaists..
3.Ilgāku laiku, daudz lūgties.
PiemēriGan Sveķīts iztielējās, izlūdzās, izlabinājās visādi, bet Šķutums neatlaidās..
4.Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri«Uz pusstundu izlūdzies [no darba],» Egils kūda. «Uz vienu nieka pusstundiņu, vai tad tu ne reizes neesi izpalīdzējusi kādai savai kolēģei?»
Avoti: 3. sējums